Reinholds Kasparsons

Biogrāfija

Dzimis 1889. gada 13. septembrī Cēsu apriņķī, Upciemā. Reinholda Kasparsona tēvs bijis amatnieks – vērpjamo ratiņu virpotās.[1] Reinholds prasmi darboties ar rokām, iespējams, mantojis no tēva.
14 gadu vecumā izgatavojis savu pirmo vijoli un ap 1909. gadu pārcēlies uz Rīgu, lai mācītos vijoļspēli. Mākslinieks jau laicīgi sajutis, ka viņa aicinājums nav vijoļspēle, bet gan glezniecība. Mākslas studijas 1914. gadā uzsācis pie Jūlija Madernieka, vēlāk mācījies pie J. R. Tillberga. 1921. gadā iestājies Latvijas Mākslas akadēmijā, Figurālās glezniecības meistardarbnīcā, un 1928. gadā to beidza ar J. R. Tillberga vadīto diplomdarbu “Ziemas darbi lauku mājā”.[2]
Mākslinieks strādājis A. Krauzes mērniecības birojā par zīmētāju un patstāvīgi par mērnieku. Pēc tam ticis iesaukts Pirmajā pasaules karā.[3] No 1926. līdz 1940. gadam R. Kasparsons bija žurnāla “Atpūta” ilustrators, darbojies arī satīriskajā žurnālā “Svari” un “Līdums”. Viņu dēvēja par Benjamiņu galma mākslinieku. Pēc Otrā pasaules kara strādājis kombinātā “Māksla”, kā arī piestrādājis par zīmēšanas skolotāju.[4]
Izstādēs piedalījies kopš 1920. gada un no 1928. gada ņēmis dalību, Latvijas mākslinieku biedrības izstādēs. Reinholds Kasparsons bijis viens no Latvijas mākslinieku biedrības dibinātājiem. No 1945. gada Latvijas mākslinieku savienības biedrs.[5]
Māksliniekam ar sievu Oliviju ir dēls Ģirts Kasparsons, kurš ir biologs un radiožurnālists.[6]
Reinholds Kasparsons miris 1966. gadā Rīgā, apbedīts Meža kapos.[7]

Mākslinieciskais apraksts

Mākslinieks bijis gan gleznotājs, gan grafiķis. Gleznojis ainavas un portretus reālisma manierē, kā arī strādājis lietišķās grafikas jomā, darinājis skices karogiem, diplomus, emblēmas.[8]
Mākslinieks bijis galvenais Benjaminu izdotā žurnāla “Atpūta” ilustrators. “Atpūtas” zīmējumu oriģināli – nelielas formas akvareļi, tušas, zīmuļa darbi, šodien ir daudzu mākslas kolekcionāru iekāroti.[9]
Pirmskara periodam raksturīgi filigrāna un idilliska noskaņa.[10] Cauri laikiem mākslinieks bijis reālists, gleznojis ainavas, portretus, žanra darbus. Mākslinieks darbojies dažādās tehnikās, tajā skaitā ar akvareli un eļļu.

Interesanti fakti

Mākslinieka kolekcijā bijusi arī Amati vijole. Viņš pa vijolēm teicis: “Tagad jau vijoles fabrikās taisa tikpat standartizēti kā dāmu zeķes. Bet katrai vijolei vajag ielikt iekšā sirdi.”[11]
Reinholds Kasparsons kopā ar J. R. Tillbergu 1920. gada oktobrī organizēja sensacionālo “bumbisma” izstādi, it kā piesakot jaunu modernās glezniecības virzienu ar bumbas formu visu konstruktīvo veidojumu pamatā. Izstādes mērķis bija kariķēt modernistus. Darbi šai izstādei tika sagleznoti dažās naktīs.[12]
R. Kasparsons kolekcionējis markas un antikvārus priekšmetus – ķīniešu porcelāna traukus, gleznas un citus. Ne tikai māksla un vijoļspēle aizrāvusi mākslinieku, viņš bijis arī aizrautīgs makšķernieks un labs šahists.[13]


[1] Māksla un Arhitektūra biogrāfijās I, Rīga: Latvijas Enciklopēdija, 1995.–14.–15. lpp.
[2] “Galerijas stāsti: Vijoļmeistars un mākslinieks Reinholds Kasparsons”, Ir Liepāja, 09.05.2020. Pieejams:
https://irliepaja.lv/kultura/galerijas-stasti-vijolmeistars-un-makslinieks-rein/, (sk. 18.10.2021.)
[3] Māksla un Arhitektūra biogrāfijās I, Rīga: Latvijas Enciklopēdija, 1995.–14.–15. lpp.
[4] “Galerijas stāsti: Vijoļmeistars un mākslinieks Reinholds Kasparsons”, Ir Liepāja, 09.05.2020. Pieejams:
https://irliepaja.lv/kultura/galerijas-stasti-vijolmeistars-un-makslinieks-rein/, (sk. 18.10.2021.)
[5] Māksla un Arhitektūra biogrāfijās I, Rīga: Latvijas Enciklopēdija, 1995.–14.–15. lpp.
[6] Turpat.
[7] Turpat.
[8] Turpat.
[9] Māksla un arhitektūra biogrāfijās II, Rīga, 1996, 14.lpp
[10] Turpat.
[11] Turpat.
[12] Turpat.
[13] Turpat.