Ārijs Skride

Biogrāfija

Latviešu gleznotājs Arijs Skride dzimis 1906. gada 24. septembrī Madonas pusē Dzelzavas pagastā, zemnieka ģimenē, bet lielāko daļu bērnības no 1907. līdz 1919. gadam pavadīja Krievijā, kur ģimene nonāca izsūtījumā pēc tēva iesaistīšanās 1905. gada revolūcijas notikumos.^[1] Jau agrā bērnībā topošā gleznotāja iemīļotākā nodarbe bija zīmēšana. Atgriežoties Latvijā, viņš savu talantu turpināja attīstīt zīmējot ar ogli uz dažādiem papīra gabaliem. Viņa talantu pamanīja Cesvaines ģimnāzijas zīmēšanas skolotājs Augusts Nore, ar kura atbalstu Skride 1921. gadā iestājās Latvijas Mākslas akadēmijā, sākotnēji kā brīvklausītājs.^[2] 1922. gadā sāka apmeklēt izcilā latviešu ainavista Vilhelma Purvīša (1872–1945) meistardarbnīcu, jo profesors, acīmredzot, bija ievērojis viņa talantu. Kad Skride 1928. gadā pirmo reizi piedalījās izstādē ārpus akadēmijas sienām, viņam jau bija izveidojusies noteikta reputācija. 1932. gadā viņš pabeidza akadēmiju, iesaistījās mākslinieku biedrībā “Sadarbs”, un 1933. gadā devās studiju ceļojumā uz Parīzi. 1934. gadā Skride strādāja par dekorāciju gleznotāju Latvijas Nacionālajā operā. No 1936. gada viņš bija zīmēšanas un mākslas vēstures skolotājs Natālijas Draudziņas ģimnāzijā Rīgā, bet 1942. gadā sāka pasniedzēja darbu Latvijas Mākslas akadēmijā.^[3]

Mākslinieks aiziet no dzīves 1987. gada 22. novembrī.

Mākslinieciskais apraksts

Arijs Skride ir viens no ievērojamākajiem Vilhelma Purvīša ainavu glezniecības skolas turpinātājiem, saglabājot saikni ar sava skolotāja dabas mākslinieciskā interpretējuma principiem. Mākslinieks galvenokārt strādāja eļļas tehnikā, gleznojis ainavas, Rīgas un mazpilsētu skatus, tirgus un ostu ainas. Virkne viņa gleznu ir veltīta pēckara dzīves atjaunošanai.^[4] Autora glezniecības stilu raksturo drošs un impulsīvs impresionisma un postimpresionisma tradīciju interpretējums, ar dažādu formu otas triepieniem un neizkrāsotas audekla pamatnes atsegumiem veidojot dinamisku, vibrējošu gleznas struktūru. Skride attēloja urbānos un brīvās dabas motīvus, gleznojot ostas skatus, koku lapotņu rakstus uz gaiša debesu fona, pilsētu panorāmas, ieliņu un pagalmu ainas. Viņš gleznoja gan padrūmas un apmākušās dienas ar gaišāku mākoņu zonu, gan arī saulaini dzīvespriecīgas ainas.^[5]

Skride saglabāja uzticību dinamiskam, vieliskam un ekspresīvam stilam arī padomju periodā, īpaši 20. gs. 40. gadu otrajā pusē, iekļaujot vairāk figurālu kompozīciju elementus. Ainavās biežāk parādās žanra elementi, stafāža tiek pietuvināta priekšplānam. Viņš daudz gleznoja kokstrādniekus un lauku darbus – kartupeļu rakšanu un aršanu. Vēlāk pievērsās tīrajai ainavai.^{[6] [7]}

Interesanti fakti

Arijs Skride samērā ātri kļuva par sabiedrībā pazīstamu mākslinieku, kuru aicināja piedalīties visās lielākajās mākslas izstādēs Latvijā, kā arī latviešu mākslas izstādēs ārzemēs. Viņa potenciālos panākumus apliecināja Latvijas Mākslas akadēmijas studentu darbu izstādes, kurās vienmēr tika nopirkta lielākā daļa Skrides darbu.^[8]

Vācu okupācijas laikā Latvijā (1941–1945) Skride turpināja nodarboties ar glezniecību un piedalījās divās mākslas izstādēs. Pēc izstādes 1942. gadā viņa darbi izraisīja interesi vāciešos – galvenokārt vācu armijas virsniekos. Viņi devās tieši uz Skrides dzīvokli Vairoga ielā, Rīgā, un visas gleznas, ko ieraudzīja, tūlīt arī nopirka. Atteikties bija bīstami, tādēļ Skridem nācās pat slēpt savus darbus. Šajā laikā gleznotājs noslēdza arī līgumu ar kādu vācu mākslas dīleri par 100 gleznu pārdošanu.^[9]

Godinot ainavu gleznotāju, katru mācību semestri Dzelzavas pamatskolas skolēniem, tiek piešķirta Arija Skrides vārdā nosauktā prēmija par sasniegumiem mācību darbā un aktīvu radošo darbību.^[10]

___________________________________

^[1] Latvijas mākslas vēsture. – 5. sēj.: Klasiskā modernisma un tradicionālisma periods. 1915 – 1940 / Sast. E. Kļaviņš, aut. S. Pelše, A. Vanaga, V. Villerušs, K. Teivāne–Korpa, I. Martinsone, R. Rinka, M. Šuste. – Rīga: LMA Mākslas vēstures institūts; Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, 2016.–284. lpp.

^[2] http://skridesfonds.lv/lv/Arijs-Skride (sk. 07.03.2025.)

^[3] Latvijas mākslas vēsture. – 5. sēj.: Klasiskā modernisma un tradicionālisma periods. 1915 – 1940 / Sast. E. Kļaviņš, aut. S. Pelše, A. Vanaga, V. Villerušs, K. Teivāne–Korpa, I. Martinsone, R. Rinka, M. Šuste. – Rīga: LMA Mākslas vēstures institūts; Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, 2016.–284. lpp.

^[4] Tidomane G. Skride, Ārijs // Māksla un arhitektūra biogrāfijās, III / Atb. red. A. Vanaga. Rīga: A/S Preses nams, 2000.–57.lpp.

^[5] Latvijas mākslas vēsture. – 5. sēj.: Klasiskā modernisma un tradicionālisma periods. 1915 – 1940 / Sast. E. Kļaviņš, aut. S. Pelše, A. Vanaga, V. Villerušs, K. Teivāne–Korpa, I. Martinsone, R. Rinka, M. Šuste. – Rīga: LMA Mākslas vēstures institūts; Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, 2016.–285. lpp.

^[6] Turpat.

^[7] Vasks, A. Arijs Skride. – Rīga: Neputns, 2007.–35.lpp.

^[8] Turpat.–30.lpp.

^[9] Turpat.– 34.–35.lpp.

^[10] http://skridesfonds.lv/lv/Arijs-Skride (sk. 07.03.2025.)