Egils Hermanovskis

---

Biogrāfija

Latviešu arhitekts, dizainers un gleznotājs Egils Hermanovskis dzimis 1918. gada 13. martā Vīlandē, Igaunijā. Viņa tēvs, Teodors Hermanovskis (1883–1964), bija būvinženieris un Latvijas Republikas pirmais Satiksmes ministrs. Ģimenē auga vēl trīs apdāvināti dēli: gleznotāji un grafiķi Askolds Hermanovskis (1912–1967) un Gunārs Hermanovskis (1914–1969), kā arī arhitekts Vidvars Hermanovskis (1922–1990).
Egils Hermanovskis no 1938. līdz 1944. gadam studēja arhitektūru Latvijas Universitātē. Vienlaikus, 1940. gadā, viņš viena gada laikā pabeidza trīsgadīgo mākslas klasi pie izcilā gleznotāja un profesora Vilhelma Purvīša (1872–1945). No 1940. līdz 1941. gadam viņš darbojās kā mākslinieciskais redaktors žurnālā “Atpūta”, kur pievērsās arī ilustratora darbam.
1941. gadā kopā ar tēvu Rīgā viņš atvēra mākslas galeriju un arhitektūras biroju. Otrā pasaules kara laikā, 1944. gadā, Hermanovskis kopā ar ģimeni devās bēgļu gaitās un emigrēja uz Vāciju. Tur viņš turpināja izglītību Štutgartes Tehniskajā universitātē. 1947. gadā pārcēlās uz pastāvīgu dzīvi Ņujorkā, ASV.
ASV viņš pievērsās aktīvai arhitekta karjerai un projektēja gan dzīvojamās ēkas, gan interjerus. 1963. gadā Manhetenā atvēra savu mākslas galeriju “Studio H. Gallery”.[1] [2]

Mākslinieciskais apraksts

Hermanovskis strādāja gan eļļas, gan akvareļa tehnikā. Pēc pārcelšanās uz ASV viņš pievērsās ekspresīvi reālistiskiem lauku un pilsētu ainavu attēlojumiem, figurālajām kompozīcijām un klusajām dabām. Viņa daiļradē parādījās arī daļēji abstrakti, strukturēti gleznojumi un simboliski sirreālas vīzijas. 1970. gados viņš uzsāka filozofisku gleznu sēriju par telpas bezgalību. Tika pievērsta uzmanība arī smagajam latviešu tautas liktenim, īpaši saistībā ar kara un bēgļu tematiku.
Kā arhitekts Hermanovskis projektēja gan privātmājas, gan sabiedriskās ēkas – birojus, restorānus, klubus, iepirkšanās un sporta centrus. Savos arhitektūras projektos viņš neatkarīgi no celtnes konfigurācijas tiecās radīt plašas, atklātas un nedalītas telpas, kas harmoniski iekļautos apkārtējā vidē. Par saviem arhitektūras un interjera projektiem Hermanovskis saņēma daudzas godalgas un atzinību.[3]

Interesanti fakti

Hermanovskis nodarbojās ar kalnu slēpošanu un 1940. gadā kļuva par Latvijas čempionu.
Visi četri brāļi Hermanovski bija pazīstami kā “slavenie brāļi Hermanovski”, kuri savulaik Rīgā ieviesa un demonstrēja jaunu, neparastu dzīves, mākslas un modes stilu. Šo stila piekritējus tautā mēdza dēvēt par “vienaldzīgajiem”. Viņu modi raksturoja kurpes ar biezām zolēm, šauras bikses, pagarinātas žaketes ar izteikti platiem pleciem, stilīgi veidotas hūtītes, mazas ūsiņas un bezgala vienaldzīgs skatiens sejā.
Vācu okupācijas laikā, 1944. gada janvārī, Hermanovskis tika apcietināts par varas iestāžu par “deģenerētiem” atzītiem mākslas darbiem, kas bija izstādīti viņa galerijā, un pusgadu pavadīja Salaspils koncentrācijas nometnē.
Savas neparastās arhitektūras idejas Hermanovskis apkopojis un 1982. gadā publicējis grāmatā “101 Original Award Homes & Innovations”.[4]

_____________________________ 

[1] Apsītis V., Konstants Z. Hermanovskis, Egils // Māksla un arhitektūra biogrāfijās I / Atb. red. A. Vilsons. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995.–200. lpp.
[2] https://www.literatura.lv/personas/egils-hermanovskis (Sk. 12.07.2025)
[3] Apsītis V., Konstants Z. Hermanovskis, Egils // Māksla un arhitektūra biogrāfijās I / Atb. red. A. Vilsons. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995.–200. lpp.
[4] https://www.literatura.lv/personas/egils-hermanovskis (Sk. 12.07.2025)