Eduards Dzenis

---

Biogrāfija

Latviešu grafiķis un gleznotājs Eduards Dzenis dzimis 1907. gada 18. aprīlī Vecpiebalgā, lauksaimnieka ģimenē. Jau kopš bērnības viņu interesēja zīmēšana. Studēja Latvijas Mākslas akadēmijā, un 1933. gadā absolvēja Riharda Zariņa (1869–1939) vadīto Grafikas meistardarbnīcu.[1] Pēc studiju beigšanas Dzenis strādāja par dekoratoru palīgu Latvijas Nacionālajā operā un baletā, zīmēšanas skolotāju Rīgas mākslas amatniecības skolā, kā arī par konsultantu Latvijas Lauksaimniecības kamerā, kur zīmēja plakātus un ilustrēja kameras izdevumus un žurnālus.
Otrā pasaules kara laikā, 1944. gada 10. oktobrī, kopā ar ģimeni devās bēgļu gaitās un ar laivu nonāca Zviedrijā, kur pavadīja septiņus gadus, strādājot zviedru reklāmas firmā “Gumaelius” par dizaineri. 1951. gadā pārcēlās uz Toronto, Kanādā, kur turpināja darbu reklāmas nozarē – kā dizaineris un ilustrators lielajā reklāmas firmā “Bomac”. Aktīvi piedalījās latviešu mākslas dzīvē trimdā un bija viens no latviešu mākslinieku apvienības “Latvis” Kanādā dibinātājiem un organizatoriem.
Mākslinieks mira 1999. gada 11. novembrī Toronto, Kanādā.[2]

Mākslinieciskais apraksts

Savas daiļrades sākumposmā Dzenis galvenokārt pievērsās žanriskām figurālajām kompozīcijām, sadzīves un darba ainām, portretiem, ainavām un klusajai dabai. Grafikas darbos dominēja dzimtenei veltīta tematika. Līdz 1930. gadu beigām viņa māksliniecisko darbību raksturoja tradicionālas tēmas, veidotas ilustratīvajā un lietišķajā grafikā. 1937. gadā viņš tika apbalvots ar zelta medaļu Starptautiskajā izstādē Parīzē par plakātu, kas veltīts Pļaujas svētkiem.
Dzenis strādāja pēc paša izstrādātas tehnikas, kurā apvienoja grafikas izteiksmes līdzekļus ar pasteļa glezniecību. Dzīvojot Zviedrijā, viņš radīja pasteļu ciklu ar bēgļu dzīves ainām. Savukārt pārcelšanās uz Toronto iezīmēja jaunu posmu mākslinieka daiļradē – tā ieguva skarbu ekspresivitāti, formu vienkāršību un deformāciju. Šajā laikā Dzenis galvenokārt gleznoja zirgus un cilvēku stāvus, izmantojot ierobežotu, spēcīgu krāsu paleti: sarkano, balto, pelēko un melno.[3] [4]
Savas mākslinieka karjeras laikā Dzenis piedalījās Kultūras fonda organizētajās izstādēs Latvijā. Dzīvojot Zviedrijā, viņa darbi tika izstādīti vairākās izstādēs galerijā Stokholmā un muzejā Malmē. Pārcēlies uz Kanādu, viņš organizēja gan grupas, gan personālizstādes lielākajās Kanādas pilsētās – Toronto, Otavā, Vankūverā un Monreālā, kā arī ASV – Bostonā, Čikāgā, Filadelfijā un Ņujorkā.[5]

Interesanti fakti

1967. gadā apbalvots ar Ziemeļamerikas latviešu Kultūras fonda balvu par altārgleznu Sv. Jāņa baznīcai Toronto un 1983. gadā saņēma Goppera fonda balvu par panorāmisku 7x2 metrus lielu eļļas tehnikā darinātu gleznu “Rīga 1560. gadā” Toronto Latviešu centra lielajai zālei.[6]

______________________________

[1] Ņefedova I. Dzenis, Eduards // Māksla un arhitektūra biogrāfijās 1 / Atb. red. A. Vilsons, Rīga: Latvijas Enciklopēdija, 1995.–138. lpp.
[2] https://www.literatura.lv/personas/eduards-dzenis (sk. 04.07.2025)
[3] Siliņš J. Latvijas māksla 1915–1940 III – Stokholma: Daugava, 1993.–43.–44. lpp. 
[4] Ņefedova I. Dzenis, Eduards // Māksla un arhitektūra biogrāfijās 1 / Atb. red. A. Vilsons, Rīga: Latvijas Enciklopēdija, 1995.–138. lpp.
[5] https://www.literatura.lv/personas/eduards-dzenis (sk. 04.07.2025)
[6] Ņefedova I. Dzenis, Eduards // Māksla un arhitektūra biogrāfijās 1 / Atb. red. A. Vilsons, Rīga: Latvijas Enciklopēdija, 1995.–138. lpp.